Provokatora L. Inkina žīdiskās “atziņas”

Zaļš, tautastribunals.euGrūti  ir ar normāla cilvēka prātu aptvert žīdu nelietību.

Kas tik un kādi paņēmieni netiek izmantoti, lai diskreditētu un padarītu nevērtīgu cilvēku acīs Latvijas CTAG Helsinki- 86. Un ir jau arī par ko uztraukties, jo H- 86 ir vienīgais politiskais veidojums, kurā nav dalību ņēmis neviens žīds un arī ietekmi nav spējīgs realizēt neviens no šīs sātaniskās sektas pārstāvjiem. H- 86 ar latviešu tautas palīdzību sagrāva visu žīdisko(PSRS) impēriju.

Leonards Inkins. L. Grantiņš.LRTTHelsinki- 86 un tās dibinātāja vārds(līdz ar to arī visas latviešu tautas vārds) ir kļuvis par nāves vēstnesi žīdiski- cionistiski pārvaldītajai pasaulei un tāpēc visi teksti, kuri satur šos ATSLEGAS VĀRDUS, ir bloķēti ANO, ES, NATO un visās ES nacionālo valstu valdību e- pastos.

Pat tādi “disidenti” J. Rožkalns veic H- 86 dibinātāja slepkavības pasākumus. Protams, ka šis izdzimums nekāds disidents nekad nav bijis, jo ir čekas radīts,- ar mērķi likvidēt pretestību latviešu cilvēku apziņā, tātad, iznīcināt pretestības apziņu jau pašā iedīglī. Atrodiet kaut vai tikai vienu dokumentu, zem kura būtu šī “varoņa” paraksts ? Turpināsim šo Rožkalna tēmu kādā no nākošajiem rakstiem, jo ir kļuvusi zināma vēl kāda līdz šim nezināma nianse, bet tagad par kādu citu “īsteno letiņu” Leonardu Inkinu, kura vārds arī nav atrodams dokumentos, bet kurš vienmēr nenogurstoši par sevi atgādina. Tikko kā L. Lapsas portāla PIETIEK.com(atvērt) bija publicēts žīdiski jēls raksts, kurā jau pašā sākuma ir dots “iznīcinošs” trieciens Helsinki- 86 grupai. Praktiski tas jau arī bija raksta mērķis, jo viss pārējais jau ir stulba demagoģiska murmulēšana pieņēmumu formā. Lū, šis fragments:

“Nu jau par tradīciju ir kļuvis svētku un atceres brīžos piesaukt labā nozīmē Helsinki 86 grupu un tās darbību PSRS laikā. Bet, ja viņu aktivitātes būtu piecus gadus iepriekš vai piecus vēlāk, tos vienkārši iesēdinātu cietumos. Par to piecus gadus pirms astoņdesmit astotā gandrīz neviens neuzzinātu, un piecus gadus pēc astoņdesmit astotā tas maz kam interesētu. Daži šo manis rakstīto skaidros un pamatos ar zvaigžņu stāvokli un citiem neizmērāmiem un nepierādāmiem faktoriem, bet būtību tas nemaina. Jāatzīst, ka tā ir.”

Šajā rakstā tiek piekopts atvasinājums no 100% sarkasma: “Viņš atradās ne tajā laikā un ne tajā vietā un tāpēc trāpīja lodi pierē”.

Šāda veida sarkasmi nav piemērojami vēstures gaitai.

Tad jau visa pasaules vēsture ir pielīdzināma idiotismam: “Ne tai laikā un ne tai vietā !”

Es atgādināšu šim žīdu nelietim, kura vārds ir Leonards Inkins.

“Dzirksteli” jāmāk un jāzina piešķilt pareizā laikā un pareizā vietā.

Tieši tā arī pasaules vēsture tiek veidota. Žīdi bija par stulbiem, lai šo “laiku un vietu” izjustu.

To izdarīja latvieši un par to tad jau arī ir tas globālais apvainojums.

Leonards-inkins-Kļimovičs-Garda-Lapinskis

FOTO: Vai tad šis uzņēmums nav analogs pirmajam ?

Un, Inkin, jūs nekad neko paši neesiet radījuši, jūs visu esiet nozaguši citām tautām un savus ārprāta asins darbus esiet “pierakstījuši” citām- nevainīgām tautām.

Ir grūti aptvert tikai to vien, ko šis izdzimtenis ir veicis pret L. Grantiņu(Kad es reiz gribēju viņam palīdzēt un pieprasīju Izraēlas vēstniecei paskaidrojumu, viņš žīda Jura Lapinska radio raidījumā “Gaismas pils”, šo gadījumu nodēvēja par sūdzību un sadarbību ar žīdiem). Viņš pie pirmās iespējas diskreditē latviešu nacionālo apziņu.

http://tautastribunals.eu/?p=15988

http://tautastribunals.eu/?p=9138

L. Inkins: “Godātā tiesa, es domāju tikai labi, bet ir tāds LRTT…”(atvērt)

Šo, kā jau pieminēju, 100%tīgo sarkasmu, šis latviski perfekti runājošais žīds izmanto, lai noniecinātu H- 86 grupu, tātad, arī visas latviešu tautas Atmodu, kas kalpoja par katalizatoru ne tikai PSRS tautām, bet visai Austrmeiropai.

Ciānas krievžīdiem tas nav pieņemams, jo ir pieņemts(vismaz viņi to tā cenšas uzspiest), ka viņi ir visu notikumu veidotāji un noteicēji.

Un daudzi uz šo stulbumu uzķeras un notic šim provokatoram.

Tikai idiots vai apzināts provokators var sarkasmu uztvert par nopietnu lietu.

Kurš no šiem diviem ir Leonards Inkins ?

Es domāju, ka viņš sevī satur abus šos apzīmējumus, jo nodevēji un provokatori nāk no sabiedrības padibenēm.

10.11.17   L. Grantiņš

Uzmanību !

Nākošais būs tiesneses Sandras Briķes vēstījums !

Pamazām 4. maija kliķei kapu zvani sāk skanēt arvien skaļāk… .

P.S.

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ,REINIKS,ĀBOLTIŅAKangeris.Jarinovska.LRTTPaklausies, latviet, ko šie ciānas sprāgoņas runā un kā viņi novērš uzmanību no galvenā ?

https://www.youtube.com/watch?time_continue=1522&v=VSH5OO2HE20

Čekas maisi visu pirms ir jāatver un pēc tam jāpēta !!! Ja tas tiek darīts pretējā secībā, tad tā ir provokācija pret tautu un vēsturisko patiesību, jo tiek apzināti slēpti mūsu tautas slepkavas.

Viena daļa, kuri noklausījušies šo murmulējumu sacīs: Viņi taču saka visu pareizi !

Neaizmirsīsim, ka šī ir cionistu “vietējā demokrātija”, lai aizmidzinātu tautu.

Kāpēc šīs komisijas locekļi neuzraksta ziņojumu ES, Hāgas tribunālam vai ANO, kā to dara H- 86 ?

Vai arī baidās no “bloķēšanas”, kā tas tiek pielietots pret H- 86 ?

Nē, viņi nekad tādu ziņojumu nerakstīs, jo ir šīs varas(4. maija kliķes) neatņemama sastāvdaļa.

Ir jāsaķer galva stulbumā, ja ticēsim, ka šie vēlas atvērt “maisus”: Gatis Krūmiņš, Kārlis Kangeris, Ivars Ījābs, Linards Muciņš(un, ko tur darīja Poikāns ?) u. c. Un, kā izrādās, tad Kristīne Jarinovska arī ir “pārorientējusies”, vai arī jau visu laiku ir piederējusi viņiem un nospēlējusi labu teātri… .

9 Komentāri “Provokatora L. Inkina žīdiskās “atziņas””

  1. xxx says:

    http://www.la.lv/helsinkiesi-savu-misiju-izpildija/2/
    ——————–
    Ka vestures “eksperts” uzstjas kads Mauritia,kam ir tuksh pauritis.
    Es citeju “labako”: “Tur var vilkt paralēles ar Ukrainas “Maidanu” – nevienai valdībai jau tādi cilvēki lāgā nepatīk. Tomēr nevar teikt, ka valsts viņus nebūtu atzinusi. Helsinkieši ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeņus. Tiem, kas veidoja šo grupu – Linardam Grantiņam, Mārtiņam Barisam, Raimondam Biteniekam, Rolandam Silaraupam, Jānim Rožkalnam, Jānim Vēverim – ir piešķirti šie apbalvojumi. Kāpēc šie cilvēki neparādās vēlāk? Tāpēc, ka helsinkieši nāca no “ierindas cilvēkiem”, nevis no elitārās inteliģences. Viņiem nebija izglītības, kādu vajadzētu, un ar šīm akcijām viņi faktiski savu potenciālu izsmēla.”
    ———————–
    Mes jau redzam,ka shi “elitara inteligence” ir sunja suda verta un Latvija ir pazudinata…
    .
    .
    .
    Admins
    Par šo glumekli jau ir ticis rakstīts šajā vietnē: http://tautastribunals.eu/?p=40114

  2. sens says:

    Izlasot Inkina rakstu,rodas iespaids,ka tas bija domāts Helsinku-86 Grantiņam,nekas vairāk.Pārējais-vārga moralizēšana,migliņa.
    Arī 90-to sākuma poliiskos notikumos,to gaitā,bieži radās jautājums par to kas tas vīrs īsti ir?Gūtās atbildes neliecināja par cilvēka labo gribu,diemžēl.Varbūt ,pamatoti?
    Pēdējais raksts,pamatoti.

  3. ES says:

    Palīdzi Dievs visai Latviešu tauta!

  4. raksts un komentāri says:

    am tad Maizîtis 11.11.2017. 09:53

    »

    Piebilde

    Es gan domāju, ka izvešana uz Sibīriju ir bijis tikai noteikts laika posms. Tajos maisos noteikti ka ir cilvēki, kuriem ar tādām trakām lietām nav ne mazākā sakara, piemēram visi tie, kas profesionālos nolūkos bija kaut brīdi ārzemēs kaut kādos septiņdesmitajos , stoņdesmitajos gados. Gradāciju var …

    dod piekłuvi valsts noslèpumiem kopà ar A. Borovkovu un Mažvietu? Vai tad ne tiem, kas Maskavas specdienestiem nav kaitîgi. Vai Latvijà 26 gados ir nokerts kàds Krievijas siegs, ja Lebergs atklàti tusèja un deva atskaites Krievijas vèstniekam? Saskañas mèginàjums nonàkt pie valsts noslèpumiem ir fikcija. Viñus nelaiž pie aktuàlajiem, kas mainàs, tàtad Putins neuzticas viñiem. Bez tam – jàbût taću opozîcijai ar krievvalodîgiem – kas tiek diskriminèti kà Saskaña, lai śis korpuss bûtu aktîvs un naidîgs pret LV, bet vadîts no Maskavas. Ja Saskañu valdîbà, tai bûtu Jàstràdà. Kàda vella pèc Saskañai sèdèt paràdu katlà, ko radîja komunistu un ćekistu diversija ar Parex? Saskaña opozicijà var lielîties ar diversijas panàkumiem, noràdot, ka koalîcija tautu un valsti nobeidz. Lai Saskaña var teikt, cik ES ir slikti – ES veidota kà pretspars Krievijas agresijàm. Bez dekomunizàcijas un lustràcijas, VDK dokumentu neierobežotas atklàtîbas Maskava ar godmaniem, zàlîtèm, borovkoviem, àboltiñàm, brigmañiem turpina vadît un izzagt Latviju. Diversijai saeko negaidîta cita diversija, pàrsviežoties no vienas sfèras uz citu.

    Atbildēt
    Tà gradàcija ir viena 11.11.2017. 09:32

    »

    Piebilde

    Es gan domāju, ka izvešana uz Sibīriju ir bijis tikai noteikts laika posms. Tajos maisos noteikti ka ir cilvēki, kuriem ar tādām trakām lietām nav ne mazākā sakara, piemēram visi tie, kas profesionālos nolūkos bija kaut brīdi ārzemēs kaut kādos septiņdesmitajos , stoņdesmitajos gados. Gradāciju var …

    kas turpinàs – slepkavot, lai iebaidîtu, pakłautu un vadîtu – noslepkavotie – A. Grûtups, kas atklàja, ka maisos ir VVF, vîrs Freibergs, I. Ziedonis, M. Zàlîte, kà A. Lembergs kłuva par ćekistu, tikai tad par cekistu, ka A. Lembergs augstskolà nodarbojàs ar pederastiju, kadèł viñu savervèja, nevis sodîja, nogalinàts K. Elsbergs salîdzinośi nesen, śodien vèsturnieku komisijas kolègis vèsturnieks un profesors I. Ronis, kurś pabija Maskavas ćekas arhîvos. Par Roña iegûtiem materiàliem fakti minèti VDK izpètes kongresà Rèzeknè. Tas, ko jau śî komisija ir uzzinàjusi, jau viñiem liek staigàt pa naźa asmeni, bet nebaidoties., LR tiesa piekàpàs un atsaka Vaśkevića izdośanu, jo pieràdîts, ka SAB darbinieki kà Sparàns spridzinàjuśi Vaskeviću… Vai tik pats Maizîtis nav Krievijas specdienestu kîlnieks, jo pats labi izpètîjis tos maisus un redz, un saprot, ka viena viña nepareiza kustîba un pats var nonàkt, kur nonàca Vaśkevićs… vai nenonàca, laimîgi izglàbàs… Vèl jau Ivanovas slepkava slapstàs Krievijas plaśumos.. Latvija ir mînu lauks.

    Atbildēt
    Piebilde 11.11.2017. 08:48

    »

    bravo

    Maizitis uzskata, ka ari izvesanas uz Sibiriju atmaskosana ir privatas dzives neaizskarimibas parkapums. Visi slepkavu darijumi ir vinu privatas dzives aizskarumi! Tapec noslepjami

    Es gan domāju, ka izvešana uz Sibīriju ir bijis tikai noteikts laika posms. Tajos maisos noteikti ka ir cilvēki, kuriem ar tādām trakām lietām nav ne mazākā sakara, piemēram visi tie, kas profesionālos nolūkos bija kaut brīdi ārzemēs kaut kādos septiņdesmitajos , stoņdesmitajos gados. Gradāciju var būt ļoti daudz.

    Atbildēt
    Interesanti 11.11.2017. 08:41

    »

    Sensitīvie dati

    tagad ir Jāņa Maizīša visa biogrāfija, personas kods, dzīvesvieta un iespējamās uzturēšanās citas vietas, radu saraksts, tuvākie un tālāki draugi, darbabiedru vārdi un uzvārdi, amati utt. Vai kāds bez tā, ka komunists Guļāns viņu virzījis politiskā amatā un faktu, ka kādu laiku Maizītis strādājis Lemberga…

    Vai varētu būt , ka tur ir ziņas par cilvēku identitātes maiņu? Vai kas vēl?

    Atbildēt
    represēts pamelas znots 11.11.2017. 06:53

    »

    pamela

    Maizīti,tas nu ir kaut kāds prātam,veselajam,neaptverams šausmu stāsts!KO jūs vispār sajēdzat mo tiesiskuma,cilvēcības utt? Latviešu un ne tikai simti tūkstoši ir ne par ko nožūmēti Gulagā tāDU superneliešu dēļ,kuri glāba savu brīvību SADARBOJOTIES,bet to nopērkot ar daudzu citu cilvēku dzīvībām,nu …

    Latvijas pensionārus satracinājušās labklājības ministres Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis ir priekšlaicīgi pensionējies 57 gadu vecumā un tagad pensijā saņem vairāk nekā 1100 latu mēnesi.

    Atbildēt
    Es tomēr LRTT 11.11.2017. 05:50

    »

    com

    Ir jāsaķer galva stulbumā, ja ticēsim, ka šie vēlas atvērt “maisus”: Gatis Krūmiņš, Kārlis Kangeris, Ivars Ījābs, Linards Muciņš(un, ko tur darīja Poikāns ?) u. c. Un, kā izrādās, tad Kristīne Jarinovska arī ir “pārorientējusies”, vai arī jau visu laiku ir piederējusi viņiem un nospēlējusi labu teātri…

    vietà atturètos nozàkàt vèsturnieku komisisiju ar Kangeru, Ijàbu, Jarinovski un citiem, ñemot vèrà to pretestîbu, kàdu viñu darbîbai liek tà saucamà 4. maija klike un neizdarîtu tik pàrsteidzîgus secinàjumus, bet ietektu iepazîties ar abu kongresu Liepàjà un Rèzeknè materiàliem, tostarp izdoto publicistiku. Viena lieta ir formàlais burts, bet bez tà pastàv arî gars. Bet tas gars ir atśkirîgs no tà, ko esam pieraduśi sagaidît. Tas, ka Jarinovska vèrtèjumus sañèmusi no bijuśà ćekista Bojàra utt., neko vèl nenozîmè, bet to, ka viña kongresu materiàlos atklàti runà par VDK un ćekas śodienas ietekmi augstskolu tîklà un kas viñu pàrsteidz, un mûs visus, liecina vairàk par to garu un jaunajiem centieniem beidzot tikt skaidrîbà ar maisu situàciju. Bet tas, ka visos śajos procesos piedalàs NEO savu spèju robežàs liecina tikai par jauniem politiskiem stràvojumiem, kuri gatavi vecos VDK śñikus nospàrdît ar savàm spèjàm.

    Atbildēt
    Sensitīvie dati 11.11.2017. 01:40

    »

    Zemītis

    Es novēlu visiem korumpētajiem un dzimteni pārdevušajiem SAB darbiniekiem uz Latvijas Republikas 100 gades svinībām saprast savu cūcību un atzīties savas valsts nodevībā! Lai veicas

    tagad ir Jāņa Maizīša visa biogrāfija, personas kods, dzīvesvieta un iespējamās uzturēšanās citas vietas, radu saraksts, tuvākie un tālāki draugi, darbabiedru vārdi un uzvārdi, amati utt. Vai kāds bez tā, ka komunists Guļāns viņu virzījis politiskā amatā un faktu, ka kādu laiku Maizītis strādājis Lemberga izkārtotā amatā, mums vēl bez viņa tukšajiem paziņojumiem ir kas zināms? Šis cilvēks patvaļīgi lemj veselas tautas likteni.

    Atbildēt
    Zemītis 11.11.2017. 00:25

    Es novēlu visiem korumpētajiem un dzimteni pārdevušajiem SAB darbiniekiem uz Latvijas Republikas 100 gades svinībām saprast savu cūcību un atzīties savas valsts nodevībā! Lai veicas!

    Atbildēt
    nu ko 11.11.2017. 00:16

    Maizīšprāt sensitīvi dati ir vārds un uzvārds.

    Atbildēt
    viedoklis 11.11.2017. 00:10

    Tā ir Maizīša valsts nodevēja dāvana uz Latvijas simtgadi! Slēpj, jo pats tajos čekas maisos augstā amatā bijis drošo vien. kalpo līdzīgajiem, jo bailīgs kā zaķis.

    Atbildēt
    pamela 10.11.2017. 22:26

    Maizīti,tas nu ir kaut kāds prātam,veselajam,neaptverams šausmu stāsts!KO jūs vispār sajēdzat mo tiesiskuma,cilvēcības utt? Latviešu un ne tikai simti tūkstoši ir ne par ko nožūmēti Gulagā tāDU superneliešu dēļ,kuri glāba savu brīvību SADARBOJOTIES,bet to nopērkot ar daudzu citu cilvēku dzīvībām,nu no jūsu SAB/ tāda paša faktiski kantora kā VDK/ “Roga i kopita”iestādes puses tiek ar zobiem un nagiem aizstāvēti gandrīz vai kā nacionalie varoņi.Tas manās acīs ir fakts,ka jūs pats esat VDK centīgs kadrs!Tas jūsu “privātums”mūsu kaimiņvalstīs ir tāds pats,BET tur maisus NESLĒPA!!!Ņemat par piemēru Vāciju.Jūs pat nejēdzat kas ir godīgums un cilvēcība!Žēl,ka pats neesat bijis Gulagā.Jūs drīzāk esat Bērijas,Višinska un Co domu biedrs.Cik piebāzts ar skeletiem ir jūsu kambaris?

    Atbildēt
    com 10.11.2017. 20:46

    Ir jāsaķer galva stulbumā, ja ticēsim, ka šie vēlas atvērt “maisus”: Gatis Krūmiņš, Kārlis Kangeris, Ivars Ījābs, Linards Muciņš(un, ko tur darīja Poikāns ?) u. c. Un, kā izrādās, tad Kristīne Jarinovska arī ir “pārorientējusies”, vai arī jau visu laiku ir piederējusi viņiem un nospēlējusi labu teātri…

    ——————————————-

    SAB radījis jaunu pamatojumu VDK kartotēkas slēpšanai: “čekas maisos” esot privātās dzīves elementi
    Lato Lapsa
    09.11.2017.

    Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā esošā informācija publiski nav pieejama tāpēc, ka tā skar tajā minēto personu privātās dzīves elementus, – šāds ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izstrādātais jaunais oficiālais „čekas maisu” satura sabiedriskās nepieejamības pamatojums, kas pēc būtības ļoti atgādina pēdējā laikā arī citu valsts iestāžu vidū vērojamo tendenci sabiedrībai nozīmīgu informāciju slēpt, aizbildinoties ar iesaistīto personu „privātās dzīves” neaizskaramību.

    „Piemirstie” MK noteikumi

    Šā gada septembrī nejauši atklājās, ka pastāv normatīvais akts, kas lielai sabiedrības daļai dod tiesības doties uz Satversmes aizsardzības biroju, kur glabājas bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumenti, un pieprasīt tos izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem.

    Šis normatīvais akts ir jau krietni sen – 1995. gada 13. jūnijā izdoti, taču neatcelti un joprojām spēkā esoši Ministru kabineta noteikumi Nr.151 „Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību”.

    Ministru kabineta noteikumi ir tikuši izdoti saskaņā ar galveno normatīvo aktu, kas reglamentē tā saukto „čekas maisu” izmantošanu, – likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” un konkrēti tā 10. pantu.

    Šis pants ar nosaukumu „Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošana” noteic, ka speciāli Ministru kabineta noteikumi būs tie, kas regulēs kārtību, kādā ar VDK dokumentiem var iepazīties „personas, kurām saskaņa ar šā likuma 12.-15. pantu ir tādas tiesības”.

    Šie četri likuma panti ir pietiekami izplūduši, savukārt saskaņā ar šo likumu pieņemto Ministru kabineta noteikumu 7. punkts nosaka, ka „Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentus [Totalitārisma seku dokumentēšanas] Centrs sāk izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem 20 gadus pēc Valsts drošības komitejas likvidēšanas”.

    Kā skaidro VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Kristīne Jarinovska, tas nozīmē, ka „visi dokumenti, lai gan normā tieši minēta aģentūras kartotēka, izsniedzami 20 gadus pēc LPSR VDK likvidēšanas, tātad jau no 2011. gada 25. augusta”.

    Turklāt šajos pašos noteikumos ir vēl detalizētāks – 6. punkts, kas nosaka, ka VDK dokumentus, kuros ir informācija pat par tādiem VDK štata un ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbību VDK tiesa nav atzinusi par noziedzīgu, sāk izsniegt izmantošanai zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem 20 gadus pēc dokumenta oriģināla uzrakstīšanas vai piecus gadus pēc tās personas nāves, par kuru ir attiecīgā informācija.

    Tiesa, noteikumos ir zināmi ierobežojumi: publicistiskiem mērķiem pieprasītiem dokumentiem nepieciešams masu informācijas līdzekļa vadības rakstisks pieprasījums, bet zinātniskiem – līdzīgs dokuments no attiecīgās zinātniskās iestādes, norādot arī zinātniskā darba tēmu un darba izpildītāja kvalifikāciju.

    Taču, ņemot vērā, ka masu informācijas līdzekļa licenci Latvijā ir iespējams iegūt bez kādiem ierobežojumiem, tas nozīmē, ka atbilstoši šiem noteikumiem faktiski ikviens sabiedrības pārstāvis var pieprasīt VDK kartotēkas dokumentu izsniegšanu.

    Oficiāli iesniegumi SAB

    Ņemot vērā šo normatīvo aktu situāciju, septembra otrajā pusē SAB tika nosūtīti veseli divi līdzīgi pieprasījumi, abos atsaucoties uz šiem Ministru kabineta noteikumiem.

    Abos iesniegumos bija norādīts, ka to autori vēlas publicistiskiem mērķiem iepazīties ar visiem Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošajiem Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentiem, tāpēc lūdz nosūtīt viņiem to kopijas vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē.

    Lai padarītu atteikuma pamatošanu sarežģītāku, vienu no iesniegumiem parakstīja „parasta” fiziska persona, bet otru – persona, kura ir reģistrējusi masu informācijas līdzekli un oficiāli ir šī masu informācijas līdzekļa galvenais redaktors.

    Rezultātā Satversmes aizsardzības birojs šos informācijas pieprasījumus izskatīja maksimālo likumā noteikto termiņu, lai pēc tā beigām abiem iesniedzējiem, neraugoties uz to dažādo statusu, sniegtu vienu un to pašu atbildi – pieprasītie dokumenti netiks izsniegti.

    Atšķirībā no iepriekšējām reizēm tagad kādreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā valsts drošības iestāde ir radījusi principiāli jaunu „čekas maisu” satura publiskošanas pamatojumu, kas turklāt ir bijis identisks abos gadījumos.

    Maizītis: maisos ir „privātās dzīves elementi”

    SAB oficiālajā pamatojumā, kurš ir Dienas rīcībā, norādīts, ka aprakstītie Ministru kabineta noteikumi patiešām „uzliek par pienākumu ar attiecīgiem nosacījumiem nodot atklātībai VDK dokumentus, kuros ir informācija par VDK štata un ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbību VDK tiesa nav atzinusi par noziedzīgu”.

    Taču SAB direktors J. Maizītis jaunajā oficiālajā skaidrojumā vienlaikus norāda, ka šie valdības noteikumi ir izdoti pirms vairāk nekā 22 gadiem un pa šo laiku „tajos ietvertās normas neatbilst pašreizējam likuma līmeņa normatīvajam regulējumam – Informācijas atklātības likumam un Fizisko personu datu aizsardzības likumam”.

    Faktiski sekojot Valsts prezidenta kancelejas radītajam juridiskajam pamatojumam, nevēloties atklāt šīs iestādes darbinieku no nodokļu maksātāju līdzekļiem saņemtās prēmijas un piemaksas, arī SAB viedoklis ir – Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā esošā informācija „skar tajā minēto personu privātās dzīves elementus”.

    Uzskatot datus par cilvēka slēptu sadarbību ar represīvajām padomju iestādēm par „privātās dzīves elementu”, SAB ir radis iespēju atsaukties uz Informācijas atklātības likumu, kura 8. pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

    Tāpat SAB atsaucas arī uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas cita starpā definē, kādi personas dati tiek uzskatīti par sensitīviem datiem, kurus aizliegts apstrādāt.

    Ar šo pamatojumu SAB secinājums ir – neraugoties uz MK noteikumos rakstīto, „čekas maisu” saturs tomēr nav atklājams, jo šajā saturā ir „privātās dzīves elementi” un attiecīgi „stiprāki” par valdības noteikumiem ir abi SAB piesauktie likumi.

    SAB „piemirsis” būtiskas likumu normas

    „SAB atteikums sniegt LPSR VDK aģentūras kartotēku publicistiskiem mērķiem pamatots ar vairākām argumentiem, kas ne tikai aplami interpretē tiesību normas un ignorē Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, bet arī atklāj gadiem ilgu obstrukciju, kas kavē PSRS okupācijas varas rīcības izzināšanu, iepazīstoties ar tādas institūcijas darbību, ko 1991. gada 24. augustā Augstākā Padome atzinusi par “noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm”,” – tā SAB jauno versiju komentē K. Jarinovska.

    Viņa norāda, ka SAB minētais Informācijas atklātības likuma 8. pants tikai un vienīgi deklarē, ka “informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu”, savukārt likuma 1. panta 8. punkts precīzi uzskaita, ka ar sensitīviem datiem saprot “personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi”.

    Tas nozīmē, ka no visiem šiem datiem VDK aģentu uzskaites kartītēs nosacīti sensitīvas var būt tikai un vienīgi ziņas par katra konkrētā aģenta tautību, kā arī par viņa politisko pārliecību tiktāl, cik tas attiecas uz dalību komunistiskajā partijā.

    „Tomēr, ja pat pieļauj, ka minētās ziņas ir sensitīvas, arī šajā gadījumā Informācijas atklātības likuma 11. panta piesaukšana, lai liegtu informācijas pieejamību publicistiskiem mērķiem, nav pamatota,” norāda K. Jarinovska, minot to, ka šī paša likuma 5.pants šādus datus tomēr atļauj apstrādāt žurnālistiskām vajadzībām.

    SAB savā dokumentā arī piemin likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 10. pantu, kas paredz, ka biroja rīcībā esošie dokumenti izmantojami tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Taču arī šajā gadījumā nav pieminēts, ka šis pants neattiecas uz publicistiskiem un zinātniskiem nolūkiem lūgto informāciju, jo to regulē pavisam cits likuma pants.

    Komisijas vadītājas skatījumā kopumā ir jāsecina, ka SAB radītajā „tiesiskajā pamatojumā” arī turpmākai VDK dokumentācijas slēpšanai minēta virkne tiesību normu, kas tikai daļēji atspoguļo tiesisko regulējumu, tādējādi faktiski maldinot par tiesību saturu.

    Jarinovska: SAB rīkojas obstruktīvi

    Taču īpaši piedauzīga K. Jarinovskas skatījumā ir SAB dokumentā atrodamā „LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas piesaukšana kā arguments, lai atteiktu informāciju, dodot mājienu, ka ir taču jāpagaida Latvijas Republikas simtgade un zinātnieku slēdziens”. Komisijas vadītāja ir pārliecināta – tieši šis „arguments” visskaidrāk apliecina, ka informācija atteikta nevis objektīvu, bet gan obstruktīvu apsvērumu dēļ.

    „Zinātnieki ir pauduši publiski atbalstu pilnīgai atklātībai, visi komisijas pētījumi liecina, ka sadarbība ar VDK pieprasa milzīgu sabiedrības kopdarbu, lai atklātu patiesos sadarbības apmērus un lai varētu izpildīt Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto apņemšanos nosodīt PSRS okupācijas sistēmu, pieminēt okupācijas varas upurus un tos, kuru pašaizliedzība ļāvusi tomēr 1990. gada 4. maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarību,” norāda K. Jarinovska.

    Tikmēr realitāte ir cita – komisijai ir atteikta pieeja aģentūras kartotēkai, ir nepamatoti pieprasīta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, lai gan SAB atzinis, ka šāda statusa informācijai nav, ir pieprasīta “saistību raksta” parakstīšana tikai par to vien, ka iepazīstas ar SAB rīcībā esošo VDK dokumentu aprakstu, norit VDK datu bāzes Delta anonimizācija ar mērķi šādu nepilnīgu informāciju nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam “pētniecībai” (kaut anonimizācija nav pat pamatota ar Ministru kabineta noteikumiem),

    K. Jarinovska norāda arī uz to, ka patiesībā šajā jautājumā sabiedrības intereses, ko min Vispārīgā datu aizsardzības regula, nosaka Satversmes ievads, kas paredz valstij pienākumu godināt savus brīvības cīnītājus, pieminēt svešo varu upurus, nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus: „Visbeidzot, tas ir arī galvenais mērķis, kādēļ vispār bija pieņemts likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.”

    Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

  5. pamela says:

    Par mantojumiem Aizsardzības ministrijai un čekistu Aivaru Borovkovu

    Par KNAB Konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Aivaru Borovkovu, kuru godīgie juristi nicina kā Latvijas korupcijas tēvu.
    Komentāri:
    2008-03-14 17:42:23 :: Pamela
    A.Borovkovs iztīrīja čekas maisus,iztīrīs arī Kalpaka mājas no zemessardzes aktivitātēm.Nu bet ja sakrusto Latvijas zilo govi ar ASV hammeru ,tad sanāk Latvijas Aizsardzības ministrs Veldre.MUMS TAGAD VALDĪBĀ DIVI NEATKARĪGIE MINISTRI/Šlesers/Lesčinskis un Veldre/rīkojas pēs sava prāta,ja to laikā atrod.Kreisās auss un deguna kasītājs itkā nav sankcionējis pašdarbību,BET arī nekādus mērus nepieņem.Varēja pamācīties no Kalvīša ,Loskutova lietā.Man interesē – kas ir valdība un kā tā darbojas,vai katrs ministrs pats par sevi ,autonomi kā Veldre,Šlesers/Lesčinskis?

    http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-03-14&id=3413905&type=la

    Latvijas Avīze / 2008-03-14 / Latvijas ziņas

    Aicina KNAB vērtēt ministrijas ierēdņus

    Autors: ARTIS DRĒZIŅŠ

    Komentāri: 3

    Šī raksta izlasīšana aizņems: 2 minūtes un 18 sekundes

    Vakar Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda pilnsapulcē tika izplatīts zvērināta advokāta mag. iur. Edgara Lešinska atzinums, kurā viņš ierosina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt pārbaudi par gadījumu, kad Latvijas Nacionālie bruņotie spēki atraidīja Ārijas Kalpakas-Grundmanes mantojumu.

    Jurists pieļauj, ka valsts amatpersonu rīcībā varētu būt pieļautas koruptīvas darbības, atsakoties no nekustamiem īpašumiem, kas nav apgrūtināti ar parādiem un naudas līdzekļiem kredītiestādēs. “Latvijas Avīze” jau pērn rakstīja par to, ka Latvijas armija atteikusies no pulkveža O. Kalpaka dzimtajām mājām “Liepsalām” Madonas rajona Ošupes pagastā un tām pieteikusies O. Kalpaka tēvabrāļa mazmazmazmeita Anita Kalpaka. Aizsardzības ministrijas ierēdņi aizbildinājās ar dažiem neprecīziem formulējumiem, kas neļauj izpildīt testamentu. Par to sašutuši bija zemessargi, vietējās pašvaldības un skolu darbinieki, esošie un pensionētie karavīri, kas bija strādājuši “Liepsalās” un piedalījušies tur notikušajos pasākumos. Par mantojumu Anita Kalpaka sāka tiesvedību, kas vēl joprojām turpinās. Publiski Anita Kalpaka apliecina, ka pēc īpašumtiesību iegūšanas “Liepsalas” tāpat kā līdz šim paliks publiska vieta, par ko gan daudzi šaubās, tajā skaitā ļaudis no Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda, kuras biedre ir arī 24 gadus vecā jaunkundze.

    Zīmīgi, ka sabiedriskā spiediena un – kā neoficiāli zināms – “Latvijas Avīzes” publikāciju rezultātā Aizsardzības ministrija nolēma, ka sadarbība ar “Liepsalām” varētu turpināties. Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda aktīvākie biedri gan uzstāj, lai šī sadarbība būtu dokumentāli fiksēta un neļautu topošajai privātīpašniecei ar “Liepsalām” iesākt, kas ienāk prātā. Vēl zīmīgi, ka vakar no fonda priekšsēdētāja amata un pat valdes locekļa vietas atteicās brigādes ģenerālis Juris Vectirāns. Neoficiāli zināms, ka tādējādi ģenerālis izteicis protestu pret Aizsardzības ministrijas un armijas rīcību un savu nespēju to ietekmēt.

    Vakar tika pārvēlēta arī Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valde, kurā starp skolu, studentu korporāciju, atvaļinātiem virsnieku pārstāvjiem atrodams arī grāmatu apgāda “Jumava” prezidents Juris Visockis, kurš apsolīja fondam dažāda veida palīdzību. Savukārt Anita Kalpaka valdē neiekļuva. Fonda priekšsēdētāju ievēlēs tuvākajā laikā.

    Domājams, ka arī cīņa par “Liepsalām” iegūs jaunu pavērsienu, jo interesi par īpašumu sākuši izrādīt arī Oskara Kalpaka Amerikas radi, kas radnieciski ir daudz tuvāki pulkvedim nekā Anita Kalpaka. Tāpat fonds tiesvedībā ieņems aktīvāku lomu. Pēc visa spriežot, arī Anita Kalpaka nedomā tik viegli padoties: diez vai viņai padomu liegs civilvīra tēvs Aivars Borovkovs, kas ir Latvijas Juristu biedrības prezidents.

  6. čekas maisi says:

    Tiesas arhīvā pazudusi Ivara Godmaņa lieta par iespējamo sadarbību ar čeku.

    Tiesas arhīvā vairs nav ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa sadarbības ar Valsts drošības komiteju (VDK) jeb čeku lietas, kā arī tiesa nenorāda, vai lieta nodota Latvijas Nacionālajam arhīvam, portālu “Delfi” informēja LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

    Pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem komisija, brīdī, kad plašsaziņas līdzekļos publicēts profesora Jāņa Taurēna pētījums par sadarbības fakta ar VDK lietām tiesā, pēc raksta “Latvijas Avīzē”, kur konfrontēti komisijas eksperta Linarda Muciņa, komisijas pētnieka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna un bijušā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa viedokļi par politiķa sadarbības ar VDK tiesas lietu, guvusi apstiprinājumu, ka šī lieta tiesā iztrūkst, atzīmē Kangeris.

    Viņš informē, ka 8. novembrī komisija saņēmusi Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama atteikumu izsniegt informāciju, norādot, ka neapmierinās komisijas šī gada 3. oktobra informācijas pieprasījumu un neizsniegs 1990. gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa sadarbības ar LPSR Valsts drošības komiteju lietu, jo konstatēts, ka lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.
    Tiesa atbildē nenorāda uz lietas nodošanu Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA), apgalvo Kangeris. Komisija ir vērsusies pie Latvijas Nacionālā arhīva ar pieprasījumu, vai Godmaņa lieta ir nodota tam.

    LNA pārstāve Māra Sprūdža informējusi komisiju, ka iesniegums ar lūgumu pārbaudīt, vai arhīvā lieta atrodas, tika nosūtīts LNA Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti, tomēr varbūtība, ka lieta ir arhīvā, esot ļoti niecīga.

    Kangeris norādīja, ka zinātniekus lietas iespējamā pazušana satrauc, jo jau iepriekš Valmieras tiesa kādu citu čekas sadarbības lietu iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. “Par to mēs savulaik rakstījām gan Nacionālajam arhīvam, gan visādām institūcijām, proti, ka to nevar darīt, jo lietas ir jāsargā,” sacīja Kangeris.

    Vēsturnieks paskaidroja, ka Godmaņa lieta tika meklēta saistībā ar pētniecības projektu, tomēr tiesa paziņoja, ka to vairs nevar atrast. “Mēs uzskatām, ka tiesas materiāli ir ļoti būtiski, jo tajos ir daudz cilvēku un bijušo VDK darbinieku liecības, kas pētniecībai ir ļoti nozīmīgas. Šī iemesla dēļ mēs pūlamies visām tiesām un institūcijām norādīt – šos dokumentus nedrīkst iznīcināt,” uzsvēra Kangeris.

    Vienlaikus viņš norādīja, ka tas, vai šī lieta tiešām pazudusi, nav skaidrs, jo, iespējams, sīkāk meklējot, varēs noskaidrot, kur lieta nonākusi.

    Par citu VDK dokumentu iznīcināšanu savlaicīgi jau iepriekš informēta Nacionālā drošības padome, portālam “Delfi” norādīja LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs.
    Jau ziņots, ka VDK arhīva dokumenti zūd, intervijā sacīja LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Jarinovska. Tas konstatēts, uzsākot darbu ar VDK arhīva dokumentiem. Jarinovska atzina, ka nevis kāds mēģina slēpt savu kādreizējo sadarbību ar VDK, bet gan dokumenti netiek uzglabāti ar pietiekamu rūpību.

  7. Māris M. says:

    Par Jurkānu, Laventu un čekas maisiem.

    Šis komentārs, ko nejauši uzgāju zem raksta par kārtējiem Jurkāna izteikumiem, uzmanību piesaistīja ar to, ka minēti uzvārdi. Tātad šo informāciju būs vieglāk pārbaudīt, ja radīsies nepieciešamība.

    draudzība
    Šodien 09:40
    Daudz interesantāk būtu uzzināt vairāk par šī Tautas saskaņas partijas dibinātāja un ilggadējā vadītāja sakariem ar organizētās noziedzības pārstāvjiem.Jurkāns bija ilggadējs Viktora Baluļa draugs.Balulis ar iesauku Animal,bija viens no pirmajiem Latvijas organizētās noziedzības pārstāvjiem,kurš izveidoja grupējumu,kuru vēlāk vadīja Haritonovs.Kad Balulis Amsterdamā tika nogalināts,Jurkāns devās uz viņa bērēm.Bijušais Ārlietu ministrs arī mēdza apmeklēt Jauno vilni kopā ar A.Laventu.Ļoti interesanti “draugi” šim “politiķim”…

    http://jauns.lv/komentari/raksts/zinas/260061-janis-jurkans-pazino-ka-latviesu-valodai-nav-tirgus-vertibas-krievu-melei-ta-esot-lielaka?page=7

    Kas attiecas uz komentārā minēto Haritonovu, tad padomju laikā viņš bija patstāvīgs klients restorānā RUSE, kurā viņš šad tad mēdza pusdienot kopā ar Andri Šķēli. Neapšaubāmi, ka šis fakts daudziem radīs neskaitāmus jautājumus.

    Savukārt, Laventu Padomju laikā kā mahinatoru un afēristu izsekoja VDK ekonomisko noziegumu nodaļa. Tas neizslēdz iespēju, ka viņš vēlāk tika savervēts. Par šādu iespējamību jo vairāk liecina Laventa noziegumi pret Latvijas valsti un tautu.

    Tad nu sanāk tā, ka čekisti, pieņemot, ka viņi piepeši sāka kalpot Latvijas valstij un latviešu tautai, par afēristu Laventu zināja, bet ar visu to, ka bijušie VDK darbinieki ieņem un ieņēma nozīmīgus amatus, neko nedarīja, lai valsti un iedzīvotājus no Laventa afērām pasargātu.
    Vēl vairāk. Bijušās VDK uzticamības personas laikā, kad Laventa banka reklamēja milzīgus procentus par noguldīto naudu, steidzās noguldīt lielas summas Bankā Baltija. Pēc laika viņi saņēma solītos procentus un labi nopelnīja. Tiktāl tāpat kā visi citi noguldītāji.
    Bet tad vienā jaukā brīdī viņi teica: “Stop!” un visi kā viens izņēma no bankas visu naudu, sakot, ka nu no šā brīža vairāk nedrīkst tur noguldīt ne kapeiku. Viņi zināja par gaidāmo afēru. Zināja arī kad tā sāksies.

    Zinot šo visu, bankas kontu naudas kustības izdrukas pirms bankas kraha var diezgan nekļūdīgi noteikt daudzu bankas klientu saistību ar VDK.

    Var diskutēt un ņemties par to, kas pa šo laiku noticis ar čekas maisu saturu, bet ir simtiem citu veidu, kā identificēt tautas nodevējus vai pārbaudīt, ka cilvēks tāds nav. Tādēļ runas par čekas maisiem, kā nu tur būs, kā nebūs, ja atvērs, ir tukša salmu kulšana, laika vilcināšana un uzmanības novēršana.

  8. Māris M. says:

    Tiem, kas par to vēl nebija dzirdējuši – krievu “varoņdarbi” Sīrijā (To nav iespējams noskatīties līdz galam):

    https://inforesist.org/opublikovano-video-zhestokih-pyitok-voennyimi-rf-neizvestnogo-v-sirii-18/

  9. Mārim M. says:

    Manuprāt Šķēle ir tāds pats latvietis, kā Berezovskis krievs.
    .
    .
    .
    Admins
    Šķēle ir visīstākais sātanisma monstrs.
    Viņš ir ne tikai īsts hazārs(krievžīds), bet arī pederasts.
    Tas nozīmē- latviešu bende. Viņš bija tas, kurš organizēja latvieša Peimaņa noslepkavošanu.
    Aiz viņa stāv cionisms, tāpat kā aiz Godmaņa, Borovkova, Āboltiņas, Ždānokas, Brigmaņa…. .
    Viņi visi ir slepkavas !

Atbildēt