Par nožēlojamiem vēstures viltotājiem !
Par vēstures viltotājiem
Šajā rakstā būs runa par diviem, bet tādu ir vesels lērums. Vēsture tiek viltota visaugstākajā, proti, valsts līmenī. Latvijā valdošā žīd- komunistu, cionistu kliķe(okupācijas noziedzīgā režīma aizstāve) apzinās, ka tā ir ne tikai nelikumīga, bet noziedzīga un tāpēc tiek darīts viss, lai sevi pataisītu par likumīgiem.
Mūsu uzdevums, pirms ierodas visu LIETU kārtotājs, ir visus viņu noziegumus- melus darīt zināmus tautai. Kā jau citos rakstos esmu sacījis, šo noziedzīgo darbu veic arī tā saucamie “disidenti un latviešu kultūras darbinieki”.
Kļūst pavisam nelāgi ap dūšu, ja lasi tādus latvju tautas “patriotus”(gribot negribot jāliek pēdiņās) kā E. Mārtužu un Jāni Vēveri.
Jānis Vēveris:
“Silaraups aizbrauca izpētīt, kas notiek Liepājā. Tur iepazinies ar Linardu Grantiņu, Raimondu Bitenieku un Mārtiņu Barisu un uzreiz iestājies grupā. Viņš atbrauca jau kā “Helsinki 86” biedrs.”
https://www.vestnesis.lv/ta/id/18583
Ja lasa tādas “brīvības cīnītāju atmiņas”, tad liekas, ka esi iekūlies kaut kādā absurdisma realitātē, kurā vēsture tiek traktēta pēc izdzertā alkohola daudzuma…. .
Varētu jau par Vēvera sacerējumu pasmaidīt, kā Silaraups brauca “pētīt” Liepāju, ja vien tas neskārtu nopietnas lietas,- latviešu tautas Atmodu. Nevēlos izteikties par Vēvera sacīto, kas neattiecas uz H- 86, jo neko nezinu par to, bet kas attiecās uz saistību ar H-86, tad viss viņa teiktais ir vienkārši fantāzijas- vēlamais uzdots par īstenību … . Ja viņš par šo periodu izsakās tik neadekvāti(melīgi, kas neatbilst reālajiem notikumiem), tad, kāpēc lai viņam ticētu par visu pārējo ?
Jānis Vēveris bija kopā ar Juri Ziemeli un veica H- 86 šķelšanu,- tātad, pieskaitāms pie tautas nodevējiem. Visi tie disidenti, kuri tika nosūtīti uz polit- zonu, bija salauzti un darbojās čekas uzdevumā. Tie, kuri nesalūza, tikai aizsūtīti pie kriminālistem likvidēšanai vai iespundēti psihiatriskās iestādēs.Piem: Kapēc Ģedertu Melngaili neaizsūtīja uz polit-zonu ?
Tāpēc, ka viņš nesalūza !
Kapēc tāds “politiskais” ieslodzītais kā Jānis Rožkalns slepeni apmeklē manu dzīves vietu Vācija un fotografē to http://188.68.49.144/?p=39964 ? Vai tad tā nav slepkavības piegatavošana ?
Tie, kuri parakstīja čekistu sagatavoto tekstu: “Atzīstu sevi par vainīgu un padarīto nožēloju”, savu dvēseli pārdeva Sātanam. Viņi pārstāja būt par cilvēkiem. No homo- sapiens pārvertās par homo- sātanikos. Viņu cilvēciskā programma tika aizstāta ar sātanisko !
Mani, kad H- 86 krimnāllieta jau bija noslēgta, divus mēnešus ik pārdienas bruņots konvojs transportēja no čekas pagraba uz pēdējo stāvu pie sevišķi svarīgo lietu izmeklētāja Jāņa Viloviča Stikāna viena mērķa dēļ, piespiest mani parakstī šo sātanisko tekstu.
Neparakstīju !
Parakstīju citu: “Sevi par vainīgu neatzīstu un padarīto nenožēloju.”
Eva Mārtuža:
Ar Mārtužas kundzi lietas jau ir daudz nopietnākas. Runa ir par viņas darbu: “PĒTERA ZVĒRESTS”. Šis darbs ir smags vēstures viltojums, nākotnes vēsturnieku maldināšanai. Tas, kurš kaut mazliet saprot, kā tiek pētīta vēsture un uzzināti pagātnes notikumi, tas arī sapratīs, ka šajā grāmatā sacītais, kas attiecas uz J. Peteru, nav paviršība, bet apzināta maldināšana. Tas ir ticis pasniegts ļoti neuzkrītošā veidā, tā, kā vienkāršais lasītājs pat nepamana. Patiesības nodevība ir notikusi vispretīgākā veidā, jo mūsu tautas nodevējs ir pasniegts kā vēsturiskā mantojuma glābējs.
Šis “nodevības akts”(slavinot komunistu Peteru) ir veikts savtīgos nolūkos, lai iegūtu izdevēju un cenzoru labvēlību un, protams, līdz ar to arī sevi ierindotu 4. maija kliķes elitārajā sabiedrības daļā.
Ja vēlējās pieminēt Atmodu, tad bija jāpiemin tās aizsācēji un latviešu tauta, kura ar savu masveidību un saliedētību sagrāva Padomju impēriju, tā pilnībā sajaucot cionistu nodomus- krievžīdiem pārņemt visu savā varā. Viņi vēl šodien no visa tā nav atjēgušies, bet ar tādiem kā Jānis Peters un Eva Mārtuža, cenšas visu labot. Vai tas izdosies,- maz ticams, bet ļaunumu vēl daudz uzspēs nodarīt.
Mūsu katra uzdevums ir visiem šiem komunistu- cionistu plāniem likt šķēršļus, bez žēlastības celt gaismā visas nelietības.
Par Jāni Peteru, lūk, kas bija jāsaka:
-Komunists Jānis Peters, pirmajā okupācijas varas apjukuma brīdī, neatkarības pusē nostājās aiz bailēm no tautas atriebības- godīgi nopelnītām karātavām.
-Komunists Jānis Peters bija visaktīvākais Atmodas pretinieks, kurš darbojās PSRS CK drošības orgānu stingrā uzraudzībā- Izraēlas uzraudzībā.
-Komunists Jānis Peters veica visu, lai vara nenonāktu latviešu tautas rokās. Ar viņa ziņu, un pat viņa norādījumiem, tika slepkavoti un iebaidīti latviešu patrioti.
-Komunists Jānis Peters bija tas, kurš sašķēla H- 86 aizsākto Atmodu. Viņš tautu atrāva no mūsu brīvības simbola, Brīvības pieminekļa un aizveda to uz kapiem.
-Tas bija visīstākais Melnās maģijas rituāls !
-Komunists Jānis Peters bija tas, kurš pēc Maskavas pavēles nomainīja nacionāli domājošo Gunāru Priedi.
-Komunists Jānis Peters bija tas, kurš aizliedza publicēt Laimoņa Pura(Strazdiņa) pēdējos darbus !
-Komunists Jānis Peters bija tas, kurš aizliedza ekranizēt mūsu pēckara raženākā klasiķa Laimoņa Pura(Strazdiņa) DEGOŠIE PILSKALNI. Tātad, šim cionistu izdzimumam, ir ārprāta bailes no mūsu senās un varenās vēstures !!! Šajā sakarā gribas pieminēt cionistes VVF aizliegumu izdot Oļģerta Ziļicka rakstu darbu: „Ļaujiet jel atvases dzīt!” lasītāji jau vairākus gadus varējuši iepazīties internetā. Diemžēl pilnā apjomā darbs nav izdots. Tas ir komunistiskā režīma represētā vēsturnieka (politisku motīvu dēļ izslēgts no Ļeņingradas universitātes Vēstures fakultātes) mūža darbs, kas ietver autora dzimtas, piecu paaudžu, seno zinšu (mūsdienu valodā – zināšanu) apkopojumu. Neatkarīgs, fundamentāls, Āziju, Eiropu u.c. vietas aptverošs pētījums par kādreiz dižo Baltu civilizāciju, sākot no Pirmsledus laikmeta līdz t.s. himērisko etnosu, mūsdienu tautu izveidei un agresīvai izplatībai. Profesionālie vēsturnieki šādu pētījumu baltiem palikuši parādā. Grāmata brīdina mūs nepieļaut pilnīgu Baltu civilizācijas bojāeju. Nedaudzās vēl dzīvās reliktās baltu tautas, t.sk. latvieši, ierakstāmas cilvēces kultūras Sarkanajā grāmatā. Mums, latviešiem, vispirms pašiem jāapzinās sava vieta pasaules vēsturē un augstā misija nosargāt sevi, līdz ar to Baltu civilizāciju.
-Komunists Jānis Peters aizliedz Laimoni Puru dēvēt par latviešu klasiķi !
-Komunists Jānis Peters aizliedza Laimonim Puram piešķirt mūža stipendiju Latvijas rakstniecībā !
Vai jūs variet stādīties priekšā, ka mūža stipendiju Latvijas rakstniecībā piešķīra krievu komunistam un čekas sadarbonim, bet ne L. Puram ?
Paskaidrošu, kāpēc es sacīju, ka Viņš agresīvā veidā tiek aizmirsts(atvērt)
Kādam(vārds netiks minēts) latviešu jaunajam rakstniekam tiek jautāts: no kā viņš ir smēlies iedvesmu attiecīgajam darbam ? Viņš atbildēja, ka no trim klasiķiem, no kuriem viens ir Laimonis Purs.
Un, kas notiek pēc grāmatas izdošanas !?
Par pārsteigumu pašam rakstniekam, pēc grāmatas izdošanas no pēcvārda ir pazudis teksts, kurā autors Laimoni Puru nodēvē par klasiķi. Un kā vēlāk izrādījās, tas noticis pēc Jaņisa Peterisa (Jāņa Petera) norādījuma.
Loģika jau “mūsu” Peterisam Jaņisam ir dzelžaina. Ja L. Purs tiek uzskatīts par KLASIĶI, tad kauna traips visai “vadošajai rakstNIEKU brandžaii”, ka KLASIĶIM ir jāpavada savas mūža pēdējās dienas nabadzība un pamestībā.
Vai kāds ir dzirdējis, ka Peters, Zālīte, Skulme, Hanbergs, Pauls, Kalniņš, Līce vai kāds cits no šīs sarkano drazu plejādes, kuru nopelni ir ne vairāk kā kaķim “melns aiz naga” latviešu literatūrā un mākslā, būtu painteresējies par tur pat jau simtgadnieku L. Puru ?
Protams, ka nē, jo visiem latviešu tautas nodevējiem, ka sunim kauls rīklē ir iesprūdis L. Pura “Aizejot atskaties” !
-Komunists Jānis Peters ar komunisti Māru Zālīti konsultēja VDK sadaboni Vairu Vīķi Freibergu valodas jautājumā(Visi trīs čekas cilvēki- visīstākie provokatori izmocītajā latviešu tautas ķermenī). Tieši pēc šo divuVDK darbinieku ieteikuma VVF “mīkstināja” valodas Likumu(atvērt) !!! Praktiski tas nozīmēja nostumt latviešu valodu ķēķa(virtuves) līmeni.Vai tad šodiena neparāda, kur novesta mūsu valoda pašu zemē ?
Latviešu tautas vēsturē nav melnāka un pretīgāka nodevēja par komunistu, VDK darboni(stukaču) Jāni Peteru.
Visa E. Mārtužas pieminētā Latvijas Tautas fronte sastāvēja 100%tīgi no komunistiem- čekas aktīviem darbiniekiem !
Saistīt to ar Atmodu ir noziegums.
LTF bija Atmodas kaprači- latviešu tautas kaprači !
Latviet !!!, vai to visu nezināja Eva Mārtuža ?
Zināja !
Un kā vēl zināja !
Viņa noteikti var vēl papildināt šo sarakstu !
Vēsturnieki, lai restaurētu vēsturi, liek kopā neskaitāmus, viņiem pieejamos vēsturiskus fragmentus. Kas notiks ar nākotnes vēsturniekiem, kad viņi vēlēsies iegūt patiesas ziņas par mūsu tautas Atmodu ?
Izstudējot E. Mārtužas “PĒTERA ZVĒRESTUS” un vēl kāda kliķei uzticīga “filmētāja” Askolda Saulīša puspatiesības savārstījumu “Atmodas antaloģija(atvērt)“, nāks pie secinājuma, ka komunists Jānis Peters, kurš devis zvērestu Komunistiskajai partijai(iznīcināt latviešu tautu), ir Atmodas galvenā personība.
“PĒTERA ZVĒRESTS” varēja pilnīgi iztikt bez komunista Jāņa Petera pieminēšanas.
Viņš tur ir kā hemoroīds vesela cilvēka pakaļā, pilnīgi nevajadzīgs(vēsturiski pilnīgi provokatīvs un melīgs teksts).
Kas tad būtu jādara E. Mārtužai, lai visu to kaut cik labotu ?
Jāatzīst, ka grāmata un pieskaitāma pie dezinformatīvas literatūras. Būtībā izņemama no apgrozības un arī no lasītāju grāmatu plauktiem, atmaksājot grāmatas vērtību. Sliktākā gadījumā ir jāizdrukā pielikums, kurā “apskaidrots” šis noziedzīgais teksts ar šajā i- vietnē minētajiem paskaidrojumiem par noziedznieku Peteru, un pievienojams 142.lapaspusei.
LRTT vietnes īpašnieks- administrators(Linards Grantiņš) Jūs uzskata par vēstures viltotāju, kurai reiz būs jāraksta tautai paskaidrojums un jālūdz piedošana.
Tas ir veikts savtīgu iemeslu dēļ un tāpēc ir definējams kā kriminālnoziegums.
Vai smirdošais latviešu tautas nodevējs, komunists un stukačs J. Peters bija to vērts ?
Katrs mēs esam savas dzīves kalējs un arī sava kapa racējs. Es neko neesmu šajā rakstā pats no sevis izdomājis, bet vienkārši saslaucījis kopā informatīvajā telpa izkaisītās Patiesības drumstalas.
Tieši tāpat kā Jūs, Mārtužas kundze, to darījāt “PĒTERA ZVĒRESTĀ”.
Žēl, ka tā viss ir sanācis, jo bez Petera grāmata varēja ierindoties ne sliktā vietā.
Šis niecīgais darvas piliens ir sabojājis Jūsu “garīgo seju”, Mārtužas kundze !
05.01.18 L. Grantiņš
Tas ir 100%,Eva Martuža ir savervēta DP LR=FSB KF=VDK PSRS. Tagad mazi bērni pirmsskolas vecuma pat zin’a,ka LTF bijs tā pati Kompartija Latvijas. Tas ir gan nodevēji,gan aģenti ietekmes uz 100%. Varbūt kādi idioti vēl varēja sastāties viņu kodlā.
Pat Peteris ir tais slazdos.
Un lai tiktu Politzonā sēdēt,kur kriminogēnie un sociālie apstākļi bija daudzkārt labāki,patiešām vajadzēja parakstīt “Līgumu” ar VDK=FSB KF=DP LR. Varēja arī neatzīties izmeklēšanā,tiesas gaitā un pirms nosūtīšanas no cietuma uz Zonu,noslēgt aģenta “līgumu”. Nekas nav mainījies arī šodienas Latvijà,stukačus liek 5.korpusà…
šausmas.,visos amatos Valsts,sēž komunisti,žīdi …vājprāts!!Un kad beidzot pienāks tam visam GALS!!!!????
Biju domājis, ka Mārtuža ir godīgs cilvēks. Taču tagad šāda nodevība. Ja drosmes trūka, tad jau labāk varēja nerakstīt neko, bet šādi…
Sudrabas partijas biedram saistība ar Krievijas izlūkdienestiem
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs | 11.augusts 2014, 7:15
http://m.nra.lv/politika/122965-sudrabas-partijas-biedram-saistiba-ar-krievijas-izlukdienestiem.htm
Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai vēlēšanu sarakstā iekļautā deputāta kandidāta Jāņa Grigaļa biogrāfija var radīt nopietnus jautājumus tiem, kuriem jākontrolē deputātu kandidātu atbilstība Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. apakšpunkta prasībām, kuras aizliedz pieteikt par kandidātiem bijušos PSRS izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienesta štata darbiniekus.
Šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas kompetentām iestādēm būs jāvērtē – ir vai nav kāds deputāta kandidāts bijis PSRS izlūkdienestu (tādu bija vairāki) štata darbinieks. Līdz šim vērtēta tikai darbošanās vai sadarbība ar Valsts drošības komiteju (VDK), tautā sauktu par čeku, kurai bija citas funkcijas nekā armijas izlūkdienestiem. Daudzi t. s. čekas darbinieki ir publiski zināmi un ieņem ievērojamu sabiedrisku stāvokli (Juris Bojārs, Juris Savickis, Guntis Indriksons u. c.), turklāt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) par viņiem ir vismaz kaut kādi dokumenti – tā sauktie čekas maisi un vēl šis tas cits. Turpretī par likumā minētajiem PSRS bruņoto spēku izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestu darbiniekiem nekādi dokumenti Latvijā nav un nevar būt saglabājušies. Līdz ar to būs interesanti pavērot, kā Latvijas kompetentās iestādes šajā gadījumā tiks galā ar likuma normu piemērošanu.
Institūts nodod
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datos atrodams – J. Grigalis deputāta kandidāta anketā norādījis, ka 1979. gadā absolvējis «Kara institūtu Maskavā» un ieguvis tulka referenta suahili un angļu valodas piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kā arī maģistra grādu.
Detalizētāk iepazīstoties ar deputāta kandidāta anketā norādīto augstākās izglītības mācību iestādi, Neatkarīgā secina, ka tā 1979. gadā bija PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kura tobrīd saucās Ārzemju valodu kara institūts, bet tagad saucas Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Kara universitāte. PSRS Galvenā izlūkošanas pārvalde tautā tiek saukta par GRU, kas, līdzīgi kā nosaukums čeka, radies no krievu abreviatūras – Glavnoje razvedivaķeļnoje upravļeņije. Neatkarīgā izmantos šo abreviatūru, kas visiem ir saprotama.
Agrāk PSRS un šobrīd arī Krievijā šā institūta studentu saistība ar GRU skaitās vispārzināms fakts, par kuru muļķīgi pat diskutēt. Publiskajos avotos par to var pārliecināties, iepazīstoties, piemēram, ar pavēlēm par studentu uzņemšanu institūtā, kuras apstiprinātas nevis ar institūta rektora, bet gan ar GRU vadītāja parakstu.
Ne mazāk interesanta ir arī apmācību programma šajā valodu zinību augstskolā. Tur studenti gūst ne tikai izcilas svešvalodu zināšanas, bet arī operatīvā darba iemaņas, specpropagandas metodes, gūstekņu pratināšanas prasmes un citas speciālām militārām operācijām paredzētas zināšanas un prasmes. Vērienīga ir arī institūta absolventu dalība militāros konfliktos un operācijās dažādās pasaules vietās.
Cita starpā – J. Grigalis institūtu absolvēja, kad to vadīja ģenerālpulkvedis Magomets Tankajevs, kurš pirms skolas priekšnieka amata no 1968. līdz 1973. gadam bija Polijā dislocētās Ziemeļu karaspēka grupas komandieris un kara padomes loceklis, no 1973. līdz1974. gadam – PSRS Aizsardzības ministrijas Galvenās militāro izglītības iestāžu pārvaldes priekšnieks, bet no 1974. līdz 1978. gadam – Varšavas līgumvalstu apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieka pārstāvis. Viņš veicis 125 lēcienus ar izpletni. To viņš darījis pēc kontūzijas un karadarbībā gūtā ievainojuma plaušās. Viņš apbalvots ar PSRS augstāko apbalvojumu Ļeņina ordeni, Oktobra revolūcijas ordeni un citiem daudziem padomju ordeņiem, kā arī saņēmis augstus Polijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Bulgārijas un Mongolijas valsts apbalvojumus.
M. Tankajeva priekštecis ģenerālpulkvedis Andrejs Andrejevs, runājot par militārā tulka profesiju, teicis šādi: «Tas ir speciālists, kuram jāsaprot modernās kaujas būtība un detalizēti jāpārvalda militārā terminoloģija, jāprot orientēties militārajā literatūrā un tulkot militāros dokumentus, kā arī veikt gūstekņu nopratināšanu.»
Piektais pants
Vēlēšanu likuma 5. panta 5. apakšpunktā noteikts, ka «Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki».
Savukārt tiem, kuri ar ārvalstu izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestiem sadarbojušies ārštatā, tas jānorāda deputāta kandidāta kartītē. Neatkarīgā noskaidroja CVK, ka J. Grigalis ir norādījis – ārštatā viņš ar PSRS izlūkdienestiem nav sadarbojies.
Deputātu kandidātu atbilstība jāvērtē TSDC, kas šobrīd jau ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība.
Kā Neatkarīgajai skaidroja Okupācijas muzeja direktora vietnieks, vēstures zinātņu doktors, tikko nodibinātās VDK dokumentu izpētes komisijas vadītāja vietnieks Ritvars Jansons, ne vēlāk kā desmit dienu pirms vēlēšanām CVK jāpublicē to cilvēku vārdi, kuru iespējamā darbība vai sadarbība ar ārvalstu izlūkdienestiem ir norādīta TSDC izziņā. Tam var sekot tiesas prāva, kurā šo darbību ārvalstu izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestos pierāda vai nepierāda. Ja jau pirms tam ir bijis tiesas spriedums, ka šis cilvēks ir bijis PSRS drošības dienesta aģents, darbinieks vai informators, tad CVK šo kandidātu var svītrot no saraksta.
Vēsturnieks atturējās analizēt tieši J. Grigaļa atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, taču, runājot par PSRS militāro tulku darba specifiku, R. Jansons teica: «Militārie tulki ir dažādi, bet katrā ziņā, ja viņu darbība notikusi ārpus PSRS teritorijas, tad tā noteikti bija drošības iestāžu kontrolē un konkrētais tulks noteikti bija saistīts ar militārās izlūkošanas vai militārās pretizlūkošanas dienesta kontroli. GRU bija viena no tām struktūrām, kura balstīja PSRS režīmu, tāpat kā VDK. Arī GRU sekmēja PSRS pastāvēšanu, un tāpēc Latvija neatkarību atguva tikai 1991. gadā. Ir jautājums, cik daudz mūsu valsts dienestu rīcībā ir dokumentu par GRU darbību. Pieņemu, ka to ir ļoti maz.»
Runājot par konsekvencēm, kas notiek, ja tiek identificēta deputāta kandidāta saistība ar GRU, R. Jansons teica: «Piederība GRU nav ne juridiski, ne morāli saistāma ar Saeimas deputāta mandātu, un GRU ir tikpat noziedzīga organizācija kā VDK. Ja ir juridiskie pierādījumi, ka persona saistīta ar GRU, likumdošana neļauj darboties Saeimā. Tā absolūti nav, ka GRU ir kaut kas labāks visā padomju sistēmā nekā VDK. To es kā vēsturnieks pilnīgi droši varu apgalvot.»
Neņem vērā
Neskatoties uz iepriekšminētajiem faktiem, J. Grigalis vairākus gadus darbojies kā Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas krievu valodas tulks. Neatkarīgās rīcībā ir droša informācija, ka jau 2000. gadā tā laika specdienesti vairākkārt uzstājīgi informēja gan pašu V. VīķiFreibergu, gan viņas biroja cilvēkus par riskiem, kas saistīti ar tulku J. Grigali. Visaktīvāk šajā ziņā darbojās Militārās pretizlūkošanas dienests (MPD), kas nodarbojas tieši ar personu identificēšanu, kas varētu būt iesaistītas Krievijas militārās izlūkošanas aktivitātēs. Turklāt MPD bija veidots uz Zemessardzes specdienesta G2 bāzes, kas pirmais izskaitļoja gan J. Grigali, gan viņa draugus, kuri turklāt tika pieķerti ļoti nopietnas informācijas vākšanā (piemēram, mēģinājumā nokopēt G2 datubāzi). Neskatoties uz Latvijas specdienestu aktivitātēm, J. Grigalis no Valsts prezidentes kancelejas tika atlaists krietni vēlāk, turklāt, pēc neoficiālām ziņām, tikai pēc Latvijas sabiedroto no ASV nopietna spiediena.
Sagatavojies
Pēc darba zaudēšanas Valsts prezidenta kancelejā J. Grigalis nebūt nav nogājis pagrīdē, bet ik pa brīdim sniedz diezgan interesantas intervijas.
Tāpat interesanti, ka telekanāls Mix.tv viņu pozicionē nevis kā militāro tulku, bet gan kā politologu un politisko procesu vērotāju. Savukārt portāls Kas jauns viņu dēvē par «drošības speciālistu».
Pirms diviem gadiem intervijā žurnālam Kapitāls J. Grigalis visai brīvi un plaši stāstījis par savu profesionālo darbību PSRS laikos. «Esmu beidzis Kara svešvalodu institūtu Maskavā, Austrumu valodu fakultāti. Godīgi sakot, uz citu kara skolu nebūtu gājis. Mana profesija ir tulks referents divās svešvalodās – suahili un angļu. Pēc beigšanas divus gadus strādāju Tanzānijā padomju militāro padomnieku grupā. Pēc atgriešanās nokļuvu Rīgā, Jūras kara flotes mācību centrā Bolderājā, kur tagad atrodas Latvijas Jūras akadēmija. Jāpaskaidro sīkāk, kā notika padomju militārā sadarbība ar PSRS draudzīgajām valstīm. Bija tāda ģenerālštāba 10. pārvalde, kas nodarbojās ar militārās palīdzības sniegšanu ārvalstīm. Tās pakļautībā atradās arī Kara svešvalodu institūts, kur mācīja ļoti daudzu pasaules tautu valodas. Manā kursā puse mācījās ķīniešu valodu, divas grupas – arābu, viena grupa – persiešu, divas mazās grupas –hindi un suahili. Lielākā daļa beidzēju atbilstoši plāniem tika nosūtīti uz attiecīgajām valstīm. Bija arī cilvēki, kurus pie sevis paņēma VDK un GRU, bet viņi par savu nākotni neko nestāstīja, jo toreiz bija tāda kārtība. Tie, kas nokļuva 10. pārvaldē un aizbrauca ārzemju komandējumos, pēc atgriešanās tika nosūtīti uz dažādiem mācību centriem, kur apmācīja ārvalstu militārpersonas. Lūk, arī Rīga bija šāds apmācības centrs. Tur bija tulku birojs, kur arī mēs, tulki, strādājām. Tad bija noteikums, ka pēc katra ārzemju komandējuma divus gadus jāuzturas PSRS – un tad atkal varēja tikt komandējumā uz ārzemēm. Otrajā komandējumā vairs laida tikai precētos kopā ar ģimenēm. Par tulkiem, kuri atradās PSRS teritorijā, atbildēja divi cilvēki PSRS BS Galvenajā kadru pārvaldē. Viņi arī kārtoja nākamos komandējumus uz ārzemēm. Toreiz PSRS teritorijā bija vairāki mācību centri ārzemniekiem, kā arī viņi mācījās daudzās kara skolās un akadēmijās. Kara tulku sagatavošana institūtā paredzēja apmācības gan daudzos militāros priekšmetos, gan vispārizglītojošās disciplīnās. Piemēram, taktiku mācīja pēc Kara akadēmijas programmas, jo tulkam bija jāpārzina visa militārā joma: terminoloģija, karaspēka vienību organizācija, bruņojums u. tml. Jāatzīmē ļoti augstais valodas pasniegšanas līmenis. Vēl tāda veida institūti atrodoties ASV, Monterejā un Ķīnā. Daudzi nespeciālisti uzreiz spriež, ka tur, kur māca svešvalodas, uzreiz ir saistība ar spiegošanu. No mūsu kursa arī bija cilvēki, kurus paņēma uz VDK un GRU, bet viņiem vairs nebija nekāda sakara ar ārzemnieku apmācīšanu. Par viņiem arī neko nezināja, jo kontakti jau pazuda. Tāpat jāpaskaidro, ka kopš 1968. gada baltiešus tādā iestādē kā GRU vairs neņēma – pateicoties Čehoslovākijas pavasarim. Pēc diplomu saņemšanas no mūsu grupas astoņiem cilvēkiem tikai viens aizgāja uz VDK. Pieci aizbraucām uz militāro padomnieku grupu Tanzānijā, vienu aizsūtīja uz Tālajiem Austrumiem. Viens, kuram bija lielākā ķepa, palika Maskavā. Pēc diviem gadiem viņš nonāca Lībijā. Viens no kursabiedriem bija labs islāma analītiķis. Tagad viņš ir pareizticīgo baznīcas padomnieks islāma jautājumos.»
Cita starpā, arī Bolderājas Jūras kara flotes mācību centrs bija GRU pakļauta un pilnīgi slepena iestāde. Latvijas specdienestu darbiniekiem ir informācija, ka ar Bolderājas mācību centra darbiniekiem savulaik draudzīgas attiecības uzturēja uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kas viņam deva dažas priekšrocības arī pārmaiņu laikā. Kā zināms, J. Krūmiņš tiek uzskatīts par I. Sudrabas partijas «krusttēvu».
Divi varianti
Grūti iedomāties, ka tāds nopietns vīrs kā J. Grigalis, pirms sniegt anketu CVK, nebūtu rūpīgi izvērtējis savu atbilstību vēlēšanu likuma 5. panta prasībām. Iespējami divi varianti, kāpēc deputāta kandidātam nerūp diskusijas par viņa profesionālo darbību PSRS laikos. Visticamāk, J. Grigalis skaidri zina – ja viņam Latvijas varas iestādes liegs kandidēt, lieta nonāks tiesā, un tur valsts iestāžu pārstāvjiem nebūs nekādu pierādījumu par kandidāta saistību ar izlūkošanas dienestiem.
Pastāv otrs variants. Iespējams, J. Grigalis jau ir noslēdzis ar SAB vienošanos par to, ka SAB klusēs par tā rīcībā esošajām ziņām par viņa profesionālo darbību. Savukārt J. Grigalim, pēc vēlēšanām nonākot varas apcirkņos, būs jāziņo SAB par citu Latvijas valsts amatpersonu rīcību, runām un domām.
Par Evu Mārtužu, kādreiz bija tāds nesmukums, ka viņa bija izdevusi Broņislavas Martuževas dzejoļus kā savējos.
Padomju laikos abas dzejnieces bija par to vienojušās, bet vēlāk jau Latvijas laikā B. Martuževa bija noskumusi, ka neviens nezin, ka tie viņas dzejoļi (bija tāda intervija). Vēlāk tas ticis labots.
Pēc ‘Politico’ raksta par Latviju kā drīzumā izmirstošu nāciju, šī ziņa atbalsojusies daudzos Eiropas medijos. Te ir tabula, kurā redzams, ka kopš 2000. gada – nieka 17 gados Latvijā ir zaudējusi visvairāk iedzīvotājus % izteiksmē … visā pasaulē – 18,4%. Ja mēs vēl būtu desmitu miljonu nācija, tad varētu runāt par sarežģītu situāciju, bet mēs esam skaitliski … neliela nācija. Tātad situācijā bez diskusijām ir ārkārtas jeb Force Majeure. Igaunija ir zaudējusi 6% – tas ir trīs reizes (!!!) mazāk nekā Latvijā, kara un korupcijas nomocītā Ukrainā … divreiz mazāk – 9%. Lietuva diemžēl ir līdzīgā situācijā, bet tas nav un nevar būt mierinājums mums. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas tieši Igaunijā 2000. gadu sākumā kardināli mainīja valsts attieksmi pret ģimenēm ar bērniem.
Statistiku apkopoja Jānis Hermanis no LDDK.
https://fr.express.live/2018/01/05/lettonie-exode-ue/
LDDK – darba devēji – vai tikai tie nav tie lielākie miljonāri? :-)
Tak ne jau darba ņēmēji, kuri dēļ mazām algām bēg uz ārzemēm.
Jaņisa Peķerisa atvase absolvēja čekistu kalvi, Maskavas Starptautisko attiecību institūtu un tika izdots par vīru FSBešņika meitai.
Grigaļa un čekistu midzeņa, SAB, “vienošanās” ir fufels, jo abus aiz aukliņām rausta viena FSB spalvainā roka. Neviens čekists nekad nav strādājis latviešu valsts labā, jo savādāk sen būtu nogalināts, vai bēguļotu līdzīgi Rezunam, Kaluginam vai Gordijevskim.
Uldis precīzi pateicis…. . Ne sābisti,ne dēpisti nav saimnieki un viss ar to šakāļa Griguļa “vienošanos” ir pilnīgs fufels,opiums aitu baram… .
Gan SAB,gan DP (būtībā viena izlūkinstitūcija),gan MP-vispār fufeļu kantoris,visas šiš Drošības Iestādes ir 100% Kremļa,Maskavas izpildvaras sešiniekorganizācijas (krie
vu represīvā Vara pār Okupēto Latvijas teritoriju).
Griguls Drošībai LR ir vajadzīgs-kā meža zaķim sarkana lampa pakaļa,kad tas beigs skriet. Griguļa visa darbība ir antilatviska,graujoša un dezorjentējoša. Viņs tak pats ir gan sābs,gan DP. Nacionāļi interesē viņus,jaunie “kadri” un tik,jo vecie jau sen ka savervēti…
Godmanis labi zināja, kas ir trešā vara un kurš šāva Slapiņam mugurā.
Par to nāksies viņam atbildēt.